ES un Kipras riski, ilgstoši bloķējot Ormūzas šaurumu: iespējams globāla enerģētiskā šoka scenārijs

Ormūzas šaurums atkal nonācis pasaules ekonomikas un politikas uzmanības centrā. Spriedzes eskalācija Persijas līcī, triecieni militārajai infrastruktūrai un savstarpējie ASV un Irānas pārmetumi ātri atspoguļojas naftas cenās. Tirgus reaģē gandrīz acumirklī: Brent cena pieauga līdz aptuveni 95–98 dolāriem par barelu, pastiprinot sajūtu, ka situācija iziet ārpus lokāla konflikta robežām.

Taču galvenais jautājums nav īstermiņa svārstīgums. Daudz svarīgāks ir cits scenārijs — kas notiks, ja runa būs nevis par nedēļu nestabilitāti, bet par mēnešiem vai pat gadiem ilgu ierobežotu kuģošanu caur Ormūzas šaurumu. Šāds variants, lai arī netiek uzskatīts par bāzes scenāriju, arvien biežāk tiek apspriests analītiķu vidū kā «ļoti negatīvs scenārijs ar sistēmiskām sekām».

Eiropas Savienībai tas nozīmētu ne tikai kārtējo inflācijas vilni. Tas būtu strukturāls enerģētiskais šoks, pielīdzināms 20. gadsimta 70. gadu krīzēm, kas spētu mainīt Eiropas ekonomikas funkcionēšanas modeli. Kiprai, kas pilnībā ir atkarīga no degvielas importa un ārējās enerģētikas, sekas būtu vēl tiešākas un jūtamākas.

Ormūzas šauruma nozīme pasaules ekonomikā

Ormūzas šaurums ir šaura vieta, caur kuru šķērso ievērojama daļa pasaules energoresursu tirdzniecības. Caur to ik dienu tiek transportēti miljoniem barelu naftas un milzīgi sašķidrinātās dabasgāzes apjomi. Praktiskā izteiksmē tas nozīmē, ka ievērojama globālās enerģētikas sistēmas daļa ir atkarīga no viena ģeogrāfiska mezgla.

Šauruma nozīmi nosaka ne tikai piegāžu apjomi, bet arī pasaules tirdzniecības struktūra. Persijas līča valstis — Saūda Arābija, Irāka, Kuveita, AAE un Katara — izmanto šo maršrutu kā galveno eksporta kanālu. Īpaši kritiska ir Kataras loma, kas gandrīz pilnībā ir atkarīga no Ormūzas, eksportējot SDG.

Pat ja Eiropa tieši neimportē nozīmīgu daļu naftas no šī reģiona, pasaules tirgus ir veidots tā, ka piedāvājuma samazinājums vienā mezglā izraisa cenu kāpumu visiem dalībniekiem. Tas padara Eiropas Savienību un citas no importa atkarīgās ekonomikas ievainojamas pret notikumiem, kas notiek tālu ārpus to reģiona.

Atsevišķs riska faktors ir alternatīvo maršrutu ierobežotība. Lai gan AAE un Saūda Arābija attīsta apvedcauruļvadus, to jaudas nav pietiekamas, lai pilnībā kompensētu iespējamo Ormūzas zaudējumu, īpaši īstermiņā.

Iespējamie krīzes scenāriji

Ja aplūko situācijas attīstību, var izdalīt vairākus riska līmeņus, no kuriem katrs atšķirīgi ietekmē pasaules ekonomiku.

Īstermiņa scenārijā, kad kuģošana tiek ierobežota uz dažām nedēļām, tirgus vispirms reaģē ar cenu šoku. Nafta var ātri pakāpties līdz 120–140 dolāriem par barelu. Šādā gadījumā ekonomika saskaras ar inflācijas paātrināšanos, degvielas, loģistikas un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu. Tomēr sistēmiskās sekas paliek ierobežotas, un, atjaunojoties piegādēm, tirgus samērā ātri stabilizējas.

Pilnīgi citāda situācija rodas ilgstošas daļējas šauruma bloķēšanas gadījumā, kas var ievilkties līdz 2026. gada beigām. Šādā scenārijā runa jau nav par īslaicīgu šoku, bet par jaunu enerģētikas tirgus realitāti. Naftas cenas var nostiprināties 150–200 dolāru diapazonā, bet SDG tirgus saskartos ar piedāvājuma deficītu. Tas neizbēgami novestu pie tā, ka valstis sāktu ieviest enerģijas patēriņa normēšanas elementus, bet rūpniecība nonāktu strauji pieaugošu izmaksu spiediena apstākļos.

Eiropai tas nozīmē pāreju recesijas fāzē. Rūpnieciskā ražošana samazinās, īpaši energoietilpīgajās nozarēs, pieaug bezdarbs, pastiprinās spiediens uz budžetiem. Pēc analītiķu vērtējuma šāds šoks var samazināt eirozonas IKP par vairākiem procentiem, bet pasaules ekonomikai radīt vairāku triljonu dolāru kopējos zaudējumus.

Ja krīze ieilgst uz gadiem, līdz 2027. gadam un tālāk, situācija kļūst kvalitatīvi citāda. Runa jau ir par pasaules ekonomiskā modeļa transformāciju. Lēta enerģija vairs nav globālizācijas pamatnosacījums. Ražošanas ķēdes sāk sairzt un pārkārtoties, pastiprinās tirdzniecības reģionalizācija, bet rūpniecība pakāpeniski pārvietojas uz reģioniem ar pieejamākiem resursiem. Tas vairs nav krīzes jautājums klasiskā izpratnē, bet gan pasaules ekonomikas strukturāla pārkārtošanās.

Eiropas Savienības ievainojamība

Eiropas Savienība šajā potenciālajā krīzē ieiet novājinātā stāvoklī. Pēc 2022. gada enerģētiskā šoka Eiropa jau saskārās ar strauju gāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu, kā arī ar nepieciešamību steidzami pārkārtot energoresursu piegādes.

Faktiski Eiropa kļuva daudz atkarīgāka no globālā sašķidrinātās dabasgāzes tirgus. Tas nozīmē, ka jebkuri traucējumi piegādēs no galvenajiem reģioniem, tostarp Kataras, nekavējoties atspoguļojas cenās ES iekšienē. Ormūzas krīzes apstākļos konkurence par SDG pastiprinās, un Eiropa ir spiesta sacensties ar Āziju, kur pieprasījums arī pieaug.

Visievainojamākās ir energoietilpīgās nozares. Ķīmiskā rūpniecība, metalurģija, mēslojuma ražošana un autobūve ir jutīgas pret enerģijas izmaksām un var daļēji zaudēt konkurētspēju. Šādos apstākļos paātrinās ražošanas pārcelšana ārpus Eiropas, galvenokārt uz ASV, kur enerģijas cena joprojām ir zemāka.

Atsevišķs spiediena kanāls ir inflācija. Naftas cenu kāpums ātri izplatās uz visu ekonomiku: sadārdzinās transports, loģistika, pārtika un elektroenerģija. Inflācija atkal var sasniegt augstus līmeņus, radot papildu spiedienu uz iedzīvotāju ienākumiem un valsts budžetiem.

Īpaši riski Kiprai

Kipra šajā scenārijā ir viena no visievainojamākajām Eiropas ekonomikām. Tas saistīts nevis ar ekonomikas apmēru, bet ar tās struktūru.

Kipras ekonomika gandrīz pilnībā ir atkarīga no energoresursu importa. Salai nav savas naftas pārstrādes un nozīmīgu iekšējo enerģijas avotu, un būtiska daļa elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot importētu degvielu. Tas padara valsti ārkārtīgi jutīgu pret jebkuru pasaules naftas cenu kāpumu.

Otrs galvenais faktors ir atkarība no tūrisma. Tūrisma sektors veido būtisku IKP daļu, un tā noturība tieši ir atkarīga no aviobiļešu cenām un Eiropas patērētāju kopējās pirktspējas.

Pie naftas cenas kāpuma līdz 120–140 dolāriem benzīns Kiprā var sadārdzināties līdz aptuveni 2 eiro par litru un vairāk. Bargākā scenārijā, pie naftas 150–200 dolāru, cenas var sasniegt 2,5–3 eiro par litru. Ilgstošas krīzes gadījumā iespējami pat administratīvas regulēšanas elementi un pagaidu ierobežojumi.

Ekonomiskās sekas Kiprai

Degvielas cenu kāpums ātri izplatās visā salas ekonomikā. Transporta un loģistikas sadārdzinājums noved pie pārtikas, importa preču un komunālo pakalpojumu cenu pieauguma. Rezultātā inflācija var atgriezties augstā līmenī, kas ir salīdzināms ar krīzes periodiem.

Tūrisma sektors šādos apstākļos saskaras ar dubultu spiedienu. No vienas puses, pieaug aviobiļešu izmaksas, no otras — samazinās kopējais pieprasījums Eiropas mājsaimniecību vidū, kuru reālie ienākumi sarūk. Tas var novest pie jūtama tūristu plūsmas un viesnīcu biznesa ienākumu krituma.

Kipras ekonomikas izaugsme šādā scenārijā vai nu strauji palēninās, vai pāriet stagnācijā. Ilgstošas krīzes gadījumā iespējama pat pāreja recesijā, īpaši, ja sakritīs ārējie šoki un iekšējais pieprasījuma kritums.

Cik gatava ir Eiropas Savienība

Pēc 2022. gada krīzes Eiropas Savienība veica vairākus soļus enerģētiskās noturības stiprināšanai. Tika palielinātas stratēģiskās rezerves, paplašināta SDG importa infrastruktūra, paātrināta atjaunojamo energoresursu attīstība.

Tomēr šie pasākumi strukturālās problēmas nenovērš. Eiropa joprojām ir atkarīga no enerģijas importa, un ražošanas izmaksas paliek augstas. Valstu parādsaistību slogs arī ierobežo plaša mēroga pretkrīzes reaģēšanas iespējas.

Kipra šajā kontekstā joprojām ir vēl ievainojamāka ierobežotās enerģētiskās infrastruktūras un būtisku rezerves jaudu trūkuma dēļ.

Iespējamā ES ekonomikas transformācija

Ja krīze izrādīsies ilgstoša, Eiropa var saskarties ar dziļu ekonomiskā modeļa transformāciju. Pastiprināsies valsts loma enerģijas tirgu regulēšanā, pieaugs budžeta deficīti, bet industriālā politika kļūs protekcionistiskāka.

Līdztekus paātrināsies alternatīvās enerģētikas — kodolenerģijas, atjaunojamo un ūdeņraža enerģijas — attīstība. Tomēr šis process prasa laiku un nespēj pilnībā kompensēt īstermiņa zaudējumus enerģētiskā šoka dēļ.

Rezultātā Eiropa var nonākt ilgāku periodu zemākas izaugsmes un rūpniecības strukturālas pārkārtošanās posmā.

Ilgstoši traucējumi Ormūzas šauruma darbībā ir viens no nopietnākajiem mūsdienu ģeoekonomiskajiem riskiem. Atšķirībā no lokālām krīzēm tie skar globālās enerģētikas sistēmas pamatu un var iedarbināt ķēdes reakciju visos pasaules ekonomikas līmeņos.

Eiropas Savienībai tas nozīmē recesijas, deindustrializācijas un ilgstošas inflācijas risku. Kiprai — tiešu triecienu dzīves dārdzībai, enerģētikai un galvenajai ekonomikas nozarei — tūrismam.

Pat gadījumā, ja krīze vēlāk tiek noregulēta, sekas nepazudīs uzreiz. Pasaule jau ir sākusi pielāgoties jaunajai realitātei, kurā enerģētiskā drošība kļūst nevis par fonu, bet par centrālo ekonomiskās attīstības faktoru.