Kipras mezgls: ES meklē līdzsvaru starp karu, enerģiju un naudu

Aprīļa beigās Eiropas Savienība pulcēsies neformālā samitā Nikosijā — sanāksmē, kas arvien mazāk atgādina „darba” tikšanos un arvien vairāk — pretkrīzes pasākumu. Ielūgumus 27 valstu vadītājiem nosūtīja Eiropas Vadītāju padomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, skaidri iezīmējot darba kārtību: ģeopolitika un nauda. Taču aiz šī formulējuma Kipras salā atklājas daudz sarežģītāka aina.

Ģeopolitika kā jaunā norma

Samits sāksies 23. aprīlī ar diskusiju par Ukrainu. Prezidents Volodimirs Zelenskis iepazīstinās ar atjauninātu situācijas novērtējumu — iespējams, attālināti. Tomēr Ukrainas tēma, neskatoties uz tās nozīmīgumu, vairs nav vienīgā darba kārtībā.

Fokuss strauji pārvietojas uz Tuvajiem Austrumiem. Saspīlējums ap Irānu un riski Hormuza šaurumam — pasaules naftas galvenajai artērijai — izvirza ES ne tikai diplomātiskus, bet arī ekonomiskus jautājumus. Eiropas līderi plāno apspriest Savienības ieguldījumu deeskalācijā, kā arī kuģošanas brīvības nodrošināšanu — globālās tirdzniecības kritiski svarīgu elementu.

Faktiski ES ir spiesta rīkoties „daudzkāršas krīzes” apstākļos: vienlaikus atbalstīt Ukrainu, reaģēt uz Tuvo Austrumu eskalāciju un aizsargāt savu ekonomiku.

Kādas ir galvenās enerģētikas problēmas Kiprā un ES?

Galvenie izaicinājumi ietver strauju fosilā kurināmā importa cenu pieaugumu un nepieciešamību pēc steidzamas resursu iepirkumu koordinācijas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau ir iezīmējusi problēmas mērogu. Pēc viņas teiktā, 44 dienu laikā ES izdevumi fosilā kurināmā importam pieauguši par vairāk nekā 22 miljardiem eiro — nepalielinoties piegādes apjomiem. Tas nozīmē vienu: Eiropa maksā vairāk par to pašu enerģiju.

Pat ja konflikts Tuvajos Austrumos tiks ātri deeskalēts, kas pagaidām nav saskatāms pat pirmajā tuvinājumā, sekas cenām un piegādēm saglabāsies. Tāpēc Eiropas Komisija gatavo steidzamu pasākumu paketi, ko prezentēs burtiski dažas dienas pirms samita.

Starp galvenajiem soļiem:

• gāzes iepirkumu koordinācija un krātuvju aizpildīšana;
• stratēģisko naftas rezervju kopīga izmantošana;
• pagaidu valsts atbalsta shēmas uzņēmumiem un mājsaimniecībām;
• enerģētikas modernizācijas paātrināšana un pieprasījuma samazināšana.

Loģika ir vienkārša: ne tikai meklēt jaunus enerģijas avotus, bet arī patērēt mazāk. Kā uzsvēra fon der Leiena, „lētākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta”.

Nauda un ambīcijas: galvenais strīds vēl priekšā

Samita otrā daļa ir ne mazāk saspringta. Runa būs par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Un šeit rodas galvenais jautājums: kā finansēt Savienības augošās ambīcijas pastāvīgu krīžu apstākļos?

Budžeta apspriešana jau tika atlikta — vispirms ārpolitiskās nestabilitātes dēļ. Bet tagad, pēc Koštas vārdiem, tā kļuvusi vēl steidzamāka. ES nepieciešams sinhronizēt:

1. aizsardzības izdevumus;
2. enerģētikas pāreju;
3. atbalstu ekonomikai;
4. konkurētspēju globālā līmenī.

Faktiski runa ir par visas ES finanšu arhitektūras pārdomāšanu.

42.7. panta ēna

Īpaša uzmanība var tikt pievērsta Lisabonas līguma 42.7. pantam — noteikumam par savstarpējo aizsardzību. Lai gan tā aktivizēšana joprojām ir hipotētiska, pats diskusijas fakts rāda: ES arvien nopietnāk izskata tiešu drošības draudu scenārijus.

Tas ir svarīgs signāls. Savienība, kas tradicionāli balstījusies uz „mīksto varu”, arvien biežāk domā cietās drošības kategorijās.

Kāpēc ES samits notiek tieši Kiprā?

Norises vietas izvēle skaidrojama ar to, ka Kipras Republika atrodas Eiropas un Tuvo Austrumu darba kārtības krustpunktā, kur ģeogrāfija burtiski sakrīt ar politiku. Sanāksmes neformālais raksturs dod līderiem lielāku brīvību atklātai viedokļu apmaiņai. Tostarp ar „galvenajiem reģionālajiem partneriem”, kas uzaicināti uz darba pusdienām.

Starp krīzi un transformāciju

Samits Nikosijā var kļūt par pavērsiena punktu. ES vairs nereaģē uz krīzēm atsevišķi — tā mēģina izveidot sistēmisku atbildi. Taču galvenais izaicinājums paliek: kā vienlaikus finansēt drošību, samazināt enerģētisko atkarību un saglabāt ekonomisko noturību? Atbildes pagaidām nav. Un, iespējams, tieši tāpēc tikšanās Kiprā ir neformāla tikai nosaukuma pēc.

Īsi secinājumi:

• Samits Nikosijā koncentrējas uz Ukrainu, Tuvajiem Austrumiem un jauno ES budžetu.
• Eiropas Komisija gatavo ārkārtas pasākumus energoresursu cenu stabilizēšanai.
• Tiek apspriesta kolektīvās drošības stiprināšana 42.7. panta ietvaros.
• Kipra kalpo kā stratēģisks mezgls dialogam starp Eiropu un Tuvajiem Austrumiem.