Kipras dziedāšanas tradīcija pretendē uz iekļaušanu UNESCO sarakstā

Kipras muzikālā tradīcija „foni” ir pieteikta iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Saskaņā ar Kipras UNESCO nodaļas datiem, nominācijas sagatavošanu vada organizācijas nacionālā komisāre salā Antigoni Polinika un viduslaiku vēstures profesore Angela Nikolaou-Konnari, ar pašvaldību, kopienu un kultūras organizāciju atbalstu.

„Foni” ir melodijas, uz kurām galvenokārt tiek izpildītas romantiskas pantmēra dziesmas, lai gan repertuārs var būt arī atšķirīgs. Tās var būt gan senas, ar nezināmiem autoriem, gan mūsdienīgas – no zināmiem izpildītājiem. „Foni” kalpo kā melodiska bāze, uz kuras tiek radīti jauni dzejas darbi.

Līdz 20. gadsimtam „foni” bija lokāla parādība un bija zināmas tikai tajos reģionos, kur tās radušās un attīstījušās. Taču, attīstoties transporta infrastruktūrai un sakaru līdzekļiem, tās izplatījās visā Kiprā. Dažādām melodijām tika doti nosaukumi, parasti pēc to izcelsmes reģiona.

UNESCO aprakstā „foni” tiek raksturotas kā „viens no galvenajiem Kipras mutvārdu un tradicionālās kultūras izpausmes veidiem”, kas joprojām kalpo kā mākslinieciskās izpausmes, emociju nodošanas un izklaides forma. Tiek norādīts, ka „foni” spēlē nozīmīgu lomu kipriešu individuālās un kolektīvās identitātes veidošanā.

Kipra bija viena no pirmajām valstīm, kas iekļāva objektus UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1980. gadā: tolaik sarakstā tika iekļauti Pafosas arheoloģiskie objekti, gleznotās baznīcas Troodosas reģionā un neolīta apmetne Hiroskītija.