Kipra uz enerģētiskās vētras fona: Stabilitāte šodien — riski rīt

Kamēr pasaule apspriež jaunu spriedzes vilni Tuvajos Austrumos, Kipra jau izjūt sekas — nevis ziņu virsrakstos, bet gan degvielas uzpildes stacijās, elektrības rēķinos un ikdienas izdevumos.

Cenas pieaug, nenoteiktība pastiprinās, un eksperti arvien biežāk runā par jaunas globālās enerģētiskās krīzes risku. Tomēr, par spīti satraucošajam fonam, Kipras ekonomika pagaidām izrāda noturību.

Rodas galvenais jautājums: cik stingra ir šī drošības rezerve?

Kad cenu kāpums kļūst jūtams visiem

Pēdējais mēnesis ir bijis zīmīgs. Degvielas cenas Kiprā pieauga strauji un gandrīz sinhroni ar pasaules tirgiem. Benzīns, dīzeļdegviela un apkures degviela kļuva dārgāki par desmitiem centu litrā. Ja agrāk šādas svārstības tika uztvertas kā īslaicīgas, tagad tās arvien biežāk tiek uzskatītas par jauno realitāti.

Īpaši jūtīgs ir dīzeļdegvielas cenu kāpums — tā ir transporta, preču piegāžu un biznesa darbības pamatā. Tas nozīmē, ka dārgāka kļūst ne tikai degviela, bet pati dzīve.

Kāpēc Kipra krīzi izjūt spēcīgāk

No pirmā acu uzmetiena situācija salā ir pat mērenāka nekā vidēji Eiropā. Eiropas Savienībā cenas aug straujāk. Taču Kiprai ir īpatnība, kas pastiprina jebkura sadārdzinājuma efektu: tā ir gandrīz pilnīga atkarība no naftas.

Sala:

• lielāko daļu elektroenerģijas ražo no naftas produktiem;
• ir atkarīga no degvielas importa;
• tajā nav attīstīta sabiedriskā transporta sistēma.

Rezultātā pat mērens cenu kāpums tiek izjusts kā nopietns trieciens mājsaimniecību budžetiem.

Pasaule sūta trauksmes signālus

Globālais fons kļūst arvien saspringtāks. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols brīdina: pasaule var saskarties ar lielāko enerģētisko disbalansu pēdējo desmitgažu laikā.

Starp galvenajiem iemesliem ir:

• naftas piegāžu pārrāvumi;
• ierobežojumi Hormuza šaurumā, kā arī izredzes uz hutiešu iesaistīšanos Bab el-Mandeba šaurumā;
• enerģētikas infrastruktūras bojājumi;
• gāzes piegāžu samazināšanās.

Pēc aplēsēm, Eiropa sekas sāks izjust jau tuvākajos mēnešos — caur inflācijas pieaugumu un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Eiropa saglabā mieru — bet gatavojas

Eiropas Komisijā nav vērojama panika. Tur uzsver, ka:

• enerģijas rezerves ir pietiekamas;
• situācija tiek kontrolēta;
• nepieciešamības gadījumā tiks pieņemti papildu atbalsta pasākumi Savienības valstīm.

Taču aiz šīs atturības lasāms svarīgs signāls: krīze var izrādīties ilgstoša.

Kipra: pārliecība bez ilūzijām

Uz šī fona Kipras varas iestādes cenšas saglabāt līdzsvaru starp mieru un gatavību rīkoties. Kā norāda valdības pārstāvis Konstantins Letimbiotis, valsts ieiet nestabilitātes periodā ar spēcīgu ekonomisko bāzi.

Valsts jau ir:

• novirzījusi aptuveni 200 miljardus eiro ekonomikas atbalstam;
• samazinājusi degvielas akcīzes nodokli;
• paplašinājusi preču sarakstu ar nulles PVN likmi.

Turklāt varas iestādes katru dienu analizē situāciju un gatavo dažādus notikumu attīstības scenārijus. Citiem vārdiem sakot, valdības signāls skan tā: situācija ir kontrolēta, taču atslābt ir pāragri.

Stabilitāte nav garantija

Neskatoties uz pašreizējo noturību, riski saglabājas. Ja krīze Tuvajos Austrumos ievilksies:

1. enerģijas cenas turpinās pieaugt;
2. spiediens uz biznesu pastiprināsies;
3. inflācija paātrināsies;
4. ekonomiskās izaugsmes tempi var samazināties.

Kiprai, kur enerģētiskā atkarība ir īpaši augsta, tas nozīmē paaugstinātu ievainojamību.

Meklējot ilgtermiņa risinājumu

Izeja no situācijas pastāv, taču tā nav ātra. Starp galvenajiem virzieniem ir:

• pāreja uz dabasgāzi;
• LNG infrastruktūras attīstība;
• investīcijas atjaunojamo resursu enerģētikā, pirmkārt, saules enerģijā;
• pieslēgšanās Eiropas energosistēmai.

Kamēr šie projekti ir īstenošanas stadijā, Kipra joprojām ir atkarīga no ārējiem faktoriem.

Starp mieru un trauksmi

Šodienas situācija Kiprā ir retais līdzsvara piemērs. No vienas puses — augošas cenas un globālie riski. No otras — finansiālā noturība un valsts gatavība rīkoties.

Kipra pagaidām ir stabila. Taču šīs stabilitātes izturība tiks pārbaudīta jau tuvākajos mēnešos.

Un no tā, kā attīstīsies situācija ārpus salas, lielā mērā ir atkarīgs tas, kāda būs ekonomika tās iekšienē.