Enerģētikas šoks Eirozonā: kādi riski un sekas gaida Kipru

Citigroup analītiķi brīdināja, ka Eirozonas valstīm, visticamāk, nāksies mīkstināt budžeta ierobežojumus, lai cīnītos ar jauna enerģētikas šoka sekām, ko izraisījis naftas cenu pieaugums un nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Pēc bankas aplēsēm, papildu izdevumi energoresursu cenu atbalstam valūtas bloka valstīm varētu izmaksāt aptuveni 0,7% no kopējā IKP.

Citi eksperti norāda, ka tikai Grieķija un Spānija spēja savlaicīgi nostiprināt savus budžetus tiktāl, lai daļēji kompensētu enerģijas sadārdzināšanās sekas. Tajā pašā laikā lielākā daļa Eirozonas valstu turpina saskarties ar augstu deficīta līmeni un ierobežotām iespējām jaunām atbalsta programmām.

Kiprai situācija ir īpaši jutīga, jo ekonomika ir ļoti atkarīga no degvielas un elektroenerģijas importa. Pēc pēdējo gadu datiem, enerģijas imports veido ievērojamu daļu no valsts ārējās tirdzniecības deficīta, un pasaules cenu pieaugums tieši atspoguļojas elektroenerģijas, degvielas un transporta pakalpojumu izmaksās.

Statistiski Kipra pieder pie mazajām Eirozonas ekonomikām, kas ir visneaizsargātākās pret enerģētikas svārstībām. Mājsaimniecību izdevumu daļa enerģijai un transportam šeit ir augstāka par ES vidējo līmeni, un inflācijas lēcieni ātrāk atspoguļojas patēriņa cenās. Īpaši jutīgi joprojām ir tūrisma sektors, loģistika un mazais bizness.

Papildu riska faktors ir budžeta resursu ierobežotība. Atšķirībā no lielajām ES ekonomikām, Kiprai nav plašu iespēju vērienīgām subsīdijām bez valsts parāda pieauguma. Tajā pašā laikā procentu likmju paaugstināšana Eirozonā palielina aizņemšanās izmaksas un apgrūtina jaunu atbalsta pasākumu finansēšanu.

Uz šī fona eksperti uzskata, ka Kiprai būs aktīvāk jāinvestē atjaunojamos enerģijas avotos, elektrisko starpsavienojumu attīstībā un atkarības mazināšanā no importētās degvielas. Pretējā gadījumā jauns enerģētikas krīzes vilnis var pastiprināt inflāciju un palēnināt valsts ekonomisko izaugsmi 2026. gadā.