Siltumnīcefekta gāzu emisijas Kiprā 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 8,3%

2025. gada pirmajā ceturksnī Kiprā siltumnīcefekta gāzu emisijas pieauga par 8,3% salīdzinājumā ar tādu pašu 2024. gada periodu, neskatoties uz 3% ekonomikas izaugsmi. Tas ir trešais lielākais pieaugums Eiropas Savienības valstīs pēc Bulgārijas un Čehijas.

Pēc Eurostat datiem 2025. gada pirmajā ceturksnī ES ekonomika radīja 900 miljonus tonnu CO₂-ekvivalentu, kas ir par 3,4% vairāk nekā pagājušajā gadā. ES IKP pieauga par 1,2%. Galvenie emisiju pieauguma avoti bija elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas ražošana (+13,6%) un mājsaimniecības (+5,6%).

Tajā pašā laikā dažās ES valstīs izdevās samazināt emisijas. Lielākie samazinājumi tika reģistrēti Maltā (-6,2%), Somijā (-4,4%) un Dānijā (-4,3%). Šajās valstīs arī bija ekonomikas izaugsme, kas liecina par iespējamu ilgtspējīgas attīstības un oglekļa pēdas samazināšanas kombināciju.

20 ES dalībvalstīs siltumnīcefekta gāzu emisijas palielinājās, bet septiņās valstīs tās samazinājās. Dānija, Somija, Malta un Zviedrija spēja samazināt emisijas, saglabājot ekonomikas izaugsmi, uzsverot efektīvas vides politikas un tehnoloģiju nozīmi.