ECB brīdināja Eiropu par ieilgušu inflāciju Tuvo Austrumu krīzes dēļ

Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda brīdināja, ka Tuvo Austrumu krīzes sekas var ilgstoši saglabāt augstu inflāciju Eiropā. Šāds paziņojums izskanēja Eirogrupas sanāksmē Nikosijā, kur finanšu ministri un centrālo banku vadītāji apsprieda jaunā enerģētiskā šoka ietekmi uz ES ekonomiku.

Pēc Lagardas teiktā, pat straujas konflikta deeskalācijas gadījumā cenas Eiropā, visticamāk, neatgriezīsies iepriekšējā līmenī. Viņa uzsvēra, ka inflācijas spiediens var saglabāties krīzes aizkavēto seku dēļ.

Saskaņā ar atjauninātajām Eiropas Komisijas prognozēm inflācija ES 2026. gadā sasniegs 3,1%, bet ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 1,1%. Eirozonā IKP pieaugums tiek prognozēts 0,9% līmenī, savukārt energoresursu cenas saglabāsies aptuveni par 20% augstākas nekā pirms krīzes.

Eiropas ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis paziņoja, ka konflikts jau ietekmē ES valstu izaugsmi, inflāciju un valsts finanses. Tajā pašā laikā finanšu ministri iebilda pret plaša mēroga ekonomikas atbalsta programmām, liekot likmi uz mērķētiem un pagaidu palīdzības pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Eirogrupas priekšsēdētājs Kristoss Pjerakakis uzsvēra, ka Eiropa pagaidām ir tālu no recesijas scenārija, tomēr riski ekonomikai joprojām ir augsti, īpaši ņemot vērā spriedzi ap Ormūzas šaurumu.

Viens no sanāksmes tematiem bija arī situācija Kiprā, kas tiek uzskatīta par vienu no ES valstīm, kas visjutīgāk reaģē uz reģiona enerģētiskajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Brisele gan pagaidām neapsver atsevišķus plaša mēroga atbalsta pasākumus republikai, piedāvājot izmantot jau esošos ES fondus, tostarp RepowerEU un Atveseļošanas un noturības fondu.

Sanāksmē tika apspriesti arī Eiropas ilgtermiņa izaicinājumi — mājokļu izmaksu pieaugums, konkurētspējas kritums un digitālā eiro ieviešana. Eiropas Stabilitātes mehānismā brīdināja, ka ES turpina atpalikt no ASV ekonomikas un tai nepieciešams stiprināt investīcijas un inovācijas.