Ekonomists paziņo par «sistēmas sabrukumu»: Ziemeļkiprā aug parādi un inflācija

Ekonomists un «Tautas partijas» pārstāvis Ahmets Melihs Karavelioğlu nāca klajā ar asu kritiku par ekonomisko situāciju okupētajās teritorijās, paziņojot par «pilnīgu valsts nopietnības sabrukumu». Vietējās televīzijas raidījumā viņš apsūdzēja «varas iestādes» caurredzamības trūkumā pēc tam, kad aprīļa inflācijas dati tā arī netika publicēti, neskatoties uz to, ka Turcija jau ir iesniegusi savus rādītājus. Pēc Karavelioğlu teiktā, statistikas slēpšana vai aizkavēšana grauj sabiedrības uzticību un padara neiespējamu efektīvu ekonomisko plānošanu.

Ekonomists apgalvo, ka reālā inflācija kopš gada sākuma jau ir sasniegusi 38%, kamēr pārtikas produktu, degvielas un pamatpakalpojumu izmaksas turpina strauji pieaugt. Uz šī fona valsts parāds, pēc viņa teiktā, ir pieaudzis līdz 22 miljardiem Turcijas liru — aptuveni 413 miljoniem eiro. Karavelioğlu atzīmēja, ka «valdība» faktiski ir izsmēlusi jaunu aizņēmumu iespējas, un bankas vairs nevar nodrošināt nepieciešamo likviditāti.

Īpašu trauksmi, pēc viņa teiktā, rada tas, ka jaunie kredīti tiek izmantoti galvenokārt algu izmaksai, bez skaidra līdzekļu atgriešanas plāna. Ekonomists arī kritizēja uzpūsto valsts sektoru, norādot, ka sistēma ir pārpildīta ar neefektīvām darbavietām, bet varas iestādes izvairās no nepieciešamajām reformām politiskā populisma dēļ.

Atsevišķi Karavelioğlu apstājās pie lauksaimniecības un lopkopības problēmām. Viņš uzsvēra, ka augstās importētās lopbarības cenas un jaunu ražotāju trūkums izraisa nozares pagrimumu, bet daudzi lauksaimnieki pāriet uz pakalpojumu sfēru. Kā vienu no pasākumiem viņš ierosināja legalizēt un aplikt ar nodokli gaļas importu no Kipras Republikas brīvajām zonām, kas, viņaprāt, varētu samazināt cenas patērētājiem un palielināt budžeta ieņēmumus.

Nobeigumā ekonomists paziņoja, ka iedzīvotāji ir «noguruši no solījumiem» un gaida no politiķiem konkrētu rīcības programmu. Pēc viņa teiktā, sabiedrībai ir nepieciešami risinājumi, kas paskaidrotu ne tikai «ko darīt», bet arī «kā tieši» izvest ekonomiku no krīzes.