Krievijas Ārlietu ministrija kritizēja Lielbritānijas rīcību Kiprā

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā preses pārstāve Marija Zaharova iknedēļas brīfinga laikā kritizēja Lielbritānijas rīcību Kiprā.

Krievija ir gatava palīdzēt panākt kompromisu Kipras jautājuma risināšanā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām.

Marija Zaharova to minēja, atbildot uz jautājumu par 65. gadadienu kopš nolīgumu parakstīšanas, kas garantē Kipras Republikas neatkarību.

"1959. gada 11. un 19. februārī starp Angliju, Grieķiju, Turciju un Kipras grieķu un turku kopienām tika noslēgti Cīrihes-Londonas nolīgumi. To rezultātā 1960. gada augustā tika izveidota Kipras Republika, kuras neatkarība tomēr jau no paša sākuma tika stingri ierobežota," atgādināja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis.

Pēc Marijas Zaharova teiktā, jaunās valsts galvotāji bija Londona, Atēnas un Ankara, kas saņēma iespējas iejaukties tās iekšējās lietās. Pēc līgumu noslēgšanas salā palika Grieķijas un Turcijas militārie kontingenti. Tajā pašā laikā Lielbritānija saglabāja suverēnas militārās bāzes uz salas - divas teritorijas ar kopējo platību 99 kvadrātjūdzes (256 kvadrātkilometri), kā arī vairākus citus objektus.

"Līgumi, kas bija Kipras konstitūcijas pamatā, jau savā ģenēzē ietvēra bīstamu konflikta potenciālu, kas dramatiski izpaudās asiņainajās starpkopienu sadursmēs 1963. gada decembrī un turpmākajā periodā, un 1974. gadā noveda pie traģiskās salas sadalīšanas," uzsvēra Marija Zaharova.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve uzskata, ka Lielbritānijas agresīvā rīcība Kiprā "grauj reģiona stabilitāti, vairo spriedzi uz salas un ap to un neveicina ieilgušās Kipras problēmas atrisināšanu".

"Visa dekolonizācijas procesa laikā mūsu valsts atbalstīja Kipras iedzīvotāju taisnīgās pašnoteikšanās prasības. PSRS vairākkārt norādīja, ka britu varas iestādes, uzspiežot Kipras jautājuma risināšanas plānu, patiesībā cenšas nevis palīdzēt, bet gan nostiprināt savu dominanci jaunajos vēsturiskajos apstākļos, sēt nesaskaņu un naida sēklas starp Kipras grieķu un turku kopienām," uzsvēra Marija Zaharova.

Paziņojumā arī norādīts, ka Krievijas Federācija kā atbildīga starptautiskās kopienas locekle un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle stingri un konsekventi ievēro principu, ka kompromiss Kipras jautājuma noregulējumā būtu jāpanāk, kā paredzēts attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās, brīvprātīgās sarunās starp Kipras kopienām, obligāti rūpīgi ņemot vērā to likumīgās bažas un intereses, bez ārēja spiediena un laika grafikiem.

"Mēs no savas puses esam patiesi un principiāli gatavi palīdzēt šajā darbā," rezumēja Marija Zaharova.